Veicot iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu auditus, Valsts ieņēmumu dienests visbiežāk konstatē zemāk minētos pārkāpumus.
- Grāmatvedības pirmdokumentus, piemēram, rēķinus, pārskatus, paraksta personas, ar kurām nav noformētas darba tiesiskās attiecības.
Saskaņā ar Darba likuma 28. pantu darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
Tādējādi, nodokļu auditā konstatējot, ka grāmatvedības pirmdokumentus (piemēram, rēķini, elektroniskā kases aparāta žurnāls, kases ieņēmumu orderis par ieņēmumiem no struktūrvienībām u.tml.) paraksta personas, ar kurām nav noformētas darba tiesiskās attiecības, VID pieprasa paskaidrojumus no auditējamā nodokļu maksātāja (darba devēja) un personas, kas nodarbināta, nenoslēdzot darba līgumu. Izvērtējot paskaidrojumos sniegto informāciju, ja iegūti pietiekami pierādījumi faktam, ka darbinieks ir bijis nodarbināts uzņēmumā, VID saskaņā ar likuma par "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 161. panta pirmo daļu piedzen no darba devēja VSAOI un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā no summas, kas atbilst personai izmaksātajai atlīdzībai, ja tās lielumu ir iespējams noteikt un ja tā ir lielāka par Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas apmēru, vai Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram, ja faktiskā atlīdzība ir vienāda vai mazāka par to vai ja faktisko atlīdzību nav iespējams noteikt.
Turklāt, ja ir iegūti pierādījumi, ka personai ir izmaksāts ar nodokli apliekams ienākums, izmaksas vietā neieturot nodokli, darba devējam piemēro arī likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 312. pantā noteikto atbildību.
- Uzņēmuma amatpersonai uzliktais naudas sods (saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu) samaksāts no uzņēmuma līdzekļiem.
Konstatējot faktu, ka uzņēmuma amatpersonai saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu uzliktais naudas sods ir samaksāts no uzņēmuma līdzekļiem, VID pārbauda, par kādiem pārkāpumiem šis sods ir uzlikts.
- Ja sods uzlikts par pārkāpumiem, kas saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību (piemēram, par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem, grāmatvedības uzskaites dokumentu kārtošanas pārkāpumiem vai tml.), par šīm summām koriģē ar UIN apliekamo ienākumu saskaņā ar likuma 'Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 6. panta pirmās daļas 2. punktu un samaksāto summu uzrāda UIN deklarācijas ailē "Soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantotā summa, kā arī soda sankciju (pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas) summa (6. panta 1.d. 2.p.)".
- Savukārt, ja sods uzlikts par pārkāpumiem, kas nav saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību (piemēram, par braukšanu alkohola reibumā), no uzņēmuma līdzekļiem samaksātā soda nauda ir uzskatāma par labumu, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja (ar algas nodokli apliekamo ienākumu), un tiek aprēķinātas VSAOI un IIN, kā arī piemērota atbildība par budžetā iemaksājamo nodokļu apmēra samazināšanu.
- VSAOI aprēķinātas no darba algas, kas ir mazāka par Ministru kabineta 30.11.2010. noteikumos Nr. 1096 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi" noteikto minimālo darba algu, bet nav iesniegta darba laika uzskaites tabele, kura apstiprinātu, ka darbinieks strādātu nepilnu darba dienu.
Saskaņā ar Darba likuma 137. panta pirmo daļu darba devēja pienākums ir precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas un virsstundas, tajā skaitā nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienā nostrādātās stundas.
Ja darba devējs nodokļu audita laikā nevar dokumentāri pierādīt darbinieka nostrādātās stundas (nav kārtojis darba laika uzskaiti), VID piemēro likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto atbildību.
- Ar nodokli nav aplikti darba devēja sniegtie labumi darbiniekam, piemēram, izdevumu segšana par dzīvojamo telpu īri, komunālajiem pakalpojumiem, transporta izdevumi u.c., gadījumos, kad saņēmējs - darba ņēmējs ir identificējams.
Ministru kabineta 1998. gada 31. marta noteikumu Nr. 112 "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis" 3. punktā ir noteikti ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis:
- Darba samaksa vai cita atlīdzība, ko izmaksā darba devējs, arī visas piemaksas pie darba algas, atvaļinājuma samaksa un atvaļinājuma pabalsts, komisijas nauda, prēmijas, pabalsti, kā arī darba līgumā par darba nosacījumu maiņu paredzētā atlīdzība.
- Atlaišanas pabalsts un citi maksājumi, kurus darba devējs izmaksā darbiniekam atlaišanas gadījumā vai darbam noteiktu ierobežojumu gadījumā.
- Darba devēja dāvanas un balvas darbiniekam, kuru kopējā vērtība taksācijas gadā pārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru.
- Darba devēja dotais labums darbinieka, viņa ģimenes locekļu vai darbinieka un viņa ģimenes locekļu personīgajam patēriņam, kas izpaužas īpašuma nodošanas vai īpašuma lietošanas tiesību nodošanas veidā vai sniegto vai apmaksāto pakalpojumu veidā. Algas nodoklis maksājams saskaņā ar attiecīgā labuma tirgus vērtību neatkarīgi no tā, vai darbinieks var to pārvērst naudas izteiksmē vai nevar, par šādu darba devēja doto labumu:
- labumu, kas gūts, darba devējam sedzot izdevumus par darbinieka dzīvojamo telpu, vasarnīcas, garāžas un saimniecības ēku īri un komunālajiem pakalpojumiem, patērēto elektroenerģiju, tālruņa abonēšanu un sarunu apmaksu;
- darba devēja apmaksātiem izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka mājsaimniecībai nepieciešamā personāla algošanu;
- labumu, kas gūts, lietojot dzīvokli, kura uzturēšanas izdevumus sedz darba devējs (darba devēja atbilstošo izmaksu apmērs).
Algas nodoklis maksājams arī par šādiem ienākumiem:
- Jebkuriem tiešiem vai netiešiem darba devēja pabalstiem un darbinieka un viņa ģimenes locekļu izdevumiem, kuri ir sadalāmi personāli un ir saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi un kurus sedz darba devējs.
- Citiem ienākumiem, maksājumiem un labumiem, kas nav minēti MK noteikumu Nr. 112 "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis" 4. punktā.
Savukārt saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. panta pirmo daļu darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.
Tādējādi, ja iepriekš minētie ienākumi izmaksāti bez nodokļu ieturēšanas, nodokļu maksātājam piemēro likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 312. panta pirmajā daļā un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā noteikto atbildību.
- Fiziskā persona - saimnieciskās darbības veicējs neuzrāda visus apliekamos ienākumus.
Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 28. pantā ir noteikti maksātāja pienākumi:
- Uzglabāt ieņēmumus un attaisnotos izdevumus apliecinošos dokumentus vismaz trīs gadus pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņa, kā arī, veicot saimniecisko darbību, uzskaitīt saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus, uzglabāt ieņēmumus un izdevumus apliecinošos attaisnojuma dokumentus vismaz piecus gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, - visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku. Maksātājam ir pienākums uzrādīt šos dokumentus vai iesniegt to kopijas VID teritoriālajai iestādei pēc tās pieprasījuma.
- Uz VID teritoriālās iestādes koriģētās deklarācijas pamata iemaksāt budžetā trūkstošo nodokļa summu.
Savukārt minētā likuma 313. panta pirmajā daļā ir noteikta maksātāja atbildība par apliekamā ienākuma samazināšanu: ja maksātājs, pārkāpdams šā likuma prasības, nav aprēķinājis nodokli no visa apliekamā ienākuma, kas atbilstoši šim likumam ir apliekams ar nodokli, izņemot tos ienākumus, no kuriem nodoklis bija jāietur izmaksas vietā darba devējam vai citai personai, viņam ir jāsamaksā iztrūkstošā nodokļa summa un soda nauda iztrūkstošās nodokļa summas apmērā.
- Fiziskas personas nedeklarē neapliekamos ienākumus, kas pārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru.
Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 19. panta otro daļu gada ienākumu deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja taksācijas periodā (kalendārajā gadā) gūtie ienākumi, arī ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz gada neapliekamā minimuma apmēru.
Minētā likuma 20. pantā ir noteikti ienākumu deklarēšanas atvieglojumi:
- Iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, turklāt viņa saņemto šā likuma 9. panta pirmajā daļā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa nepārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru, ir tiesības neiesniegt deklarāciju, ja šajā vai citos likumos nav noteikts citādi. Šis nosacījums attiecināms arī uz gadījumiem, kad iekšzemes nodokļu maksātājs taksācijas gada laikā ir saņēmis tikai Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, vai tikai šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru kopējā summa nepārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu.
- Ja iekšzemes nodokļa maksātājs šā likuma 19. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju, šis fakts ir maksātāja apliecinājums tam, ka no viņa taksācijas gadā saņemtajiem ienākumiem nodoklis ir ieturēts pilnā apmērā.
Ja VID rīcībā ir informācija, ka maksātājs taksācijas gada laikā ir saņēmis ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, deklarācijas neiesniegšanas gadījumā viņam piemēro šā likuma 321. pantā noteiktās sankcijas.
- Ieraksti Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā nav reģistrēti hronoloģiskā secībā.
Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā nepārsniedz 200 000 latu, un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību un grāmatvedības kārtošanai izvēlas vienkāršā ieraksta sistēmu, žurnālā reģistrē (ieraksta) latos un santīmos ieņēmumus un izdevumus hronoloģiskā secībā saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumos Nr. 188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" noteikto.
Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, grāmatvedības reģistros atspoguļo saimnieciskās darbības naudas plūsmu, tās veidošanās avotus un izlietojumu un saimnieciskajā darbībā izmantotās un saimnieciskajā darbībā iegūtās mantas stāvokļa izmaiņas, lai fiksētu nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī veiktu mantas un norēķinu kontroli.
Ja nodokļu maksātājs nav ievērojis normatīvajos aktos noteiktos grāmatvedības kārtošanas nosacījumus, VID var piemērot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1666. pantā noteikto atbildību.
