Veicot pievienotās vērtības nodokļa auditus, Valsts ieņēmumu dienests visbiežāk konstatē zemāk minētos pārkāpumus.
- Kā priekšnodoklis atskaitīta nodokļa summa par darījumu ar uzņēmumu, kas darījuma veikšanas brīdī jau bija izslēgts no VID ar PVN apliekamo personu reģistra; kā arī par darījumu ar uzņēmumu, kas vēl nebija reģistrēts PVN maksātāju reģistrā.
Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka tikai VID reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē.
Ņemot vērā minēto, apliekamā persona nedrīkst atskaitīt kā priekšnodokli nodokļa summu, kas norādīta saņemtajā nodokļa rēķinā par precēm un pakalpojumiem no personas, kurai nebija tiesības šo rēķinu izrakstīt (kas nav reģistrēta vai ir izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra). Vienlaikus jāpiebilst, ka Ministru kabineta 2006. gada 14. novembra noteikumu Nr. 933 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība" 190. punkts nosaka apliekamās personas pienākumu, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, pārliecināties, vai nodokļa rēķinu ir izsniegusi apliekamā persona.
Lai noskaidrotu, vai darījuma veikšanas brīdī partneris ir vai nav reģistrējies kā apliekamā persona, nodokļu maksātājs var:
- Pieprasīt nodokļa rēķina iesniedzējam uzrādīt ar PVN apliekamas personas reģistrācijas apliecību.
- Noskaidrot attiecīgajā VID teritoriālajā iestādē, vai darījuma partneris ir reģistrējies kā ar PVN apliekamā persona, kur informācijas patiesums tiks apliecināts ar nodaļas vadītāja parakstu.
- Iegūt informāciju no VID publisko datubāzes VID interneta mājaslapā www.vid.gov.lv par Latvijas ar PVN apliekamajām personām un par citām Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstu apliekamajām personām.
Nodokļu maksātāja atbildību šādos gadījumos nodokļu auditā VID nosaka saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 35. panta otro daļu - ja nodokļa deklarācijā ir samazināta aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa summa vai palielināta no budžeta atmaksājamā nodokļa summa vai uz nākamo taksācijas periodu attiecināmā nodokļa summa, nodokļu administrācija aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto (palielināto) nodokļa summu un soda naudu tās apmērā.
- PVN deklarācijās netiek uzrādītas preču iegādes ES teritorijā.
Saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 1. panta 34. punktu preču iegāde ES teritorijā ir preču saņemšana iekšzemē no citas dalībvalsts apliekamās personas, ja preču nosūtīšanu vai transportēšanu no citas dalībvalsts nodrošina preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā.
Ja preces tiek nosūtītas vai transportētas no vienas ES dalībvalsts uz citu ES dalībvalsti, preču iegādes vieta ir tā ES dalībvalsts, kur beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana. Savukārt likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 30. panta pirmā daļa nosaka: ja apliekamā persona saņem preces no citas dalībvalsts apliekamās personas, tā aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli, piemērojot šim darījumam atbilstošu nodokļa likmi saskaņā ar šā likuma 5. panta pirmo un trešo daļu.
Tātad, ja apliekamā persona iekšzemē ir veikusi preču iegādi ES teritorijā, tā:
- Aprēķina PVN saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 5. pantu.
- Iekļauj PVN deklarācijā kā samaksai budžetā aprēķināto nodokli.
- Uzrāda tajā pašā taksācijas periodā kā priekšnodokli, ja nodokļu rēķinos saņemtās preces ir izmantotas apliekamo darījumu nodrošināšanai.
Ja apliekamā persona nav aprēķinājusi un maksājusi nodokli valsts budžetā saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 30. pantu, tā maksā soda naudu 10% apmērā no nesamaksātās nodokļa summas saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 35. panta devīto daļu. Turklāt soda naudas samaksa neatbrīvo personu no nodokļa iemaksāšanas valsts budžetā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, t.i., VID nodokļu audita laikā apliekamai personai ne tikai aprēķina likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 35. panta devītajā daļā noteikto soda naudu, bet arī nosaka valsts budžetā maksājamo PVN saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 30. pantu un 10. panta pirmās daļas 7. punktu.
- Nodokļa summa par darījumu atskaitīta kā priekšnodoklis divas reizes (t.i., gan veicot avansa maksājumus, gan faktiski saņemot preci saskaņā ar rēķinu).
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 16. panta 6. punktu nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt nodokļu administrācijai pieteikumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, deklarācijas labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits).
Tātad līdz nodokļu audita uzsākšanai, konstatējot, ka kādā no taksācijas periodiem par vienu darījumu nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis divas reizes, nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācijas labojumus.
Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 332. pants paredz nodokļu maksātāja tiesības precizēt iesniegtās nodokļu deklarācijas un iemaksāt budžetā samazināto nodokļa summu un ar to saistīto nokavējuma naudu par periodu no minētās nodokļa summas maksāšanas termiņa, kas noteikts konkrētā nodokļa likumā, līdz samaksas dienai. Ja nodokļu maksātājs nodokļu deklarācijas precizējumu un deklarācijā precizēto nodokļa maksājumu veic:
- Pirms saņemts nodokļu administrācijas paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, tiek piemērota nokavējuma nauda likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā - 0,05% par katru nokavēto dienu.
- Pēc tam, kad saņemts nodokļu administrācijas paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, un līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai, nokavējuma naudu piemēro likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā - 0,05% par katru nokavēto dienu - un soda naudu 10% procentu apmērā no samazinātās nodokļa summas.
Ja apliekamā persona nav precizējusi iesniegtās deklarācijas vai nav izpildījusi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 332. panta nosacījumus līdz audita uzsākšanas dienai, VID piemēro likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 35. pantā otrajā daļā noteikto atbildību.
- Priekšnodoklis atskaitīts par precēm un pakalpojumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību.
Ja iegādātās (arī importētās) preces vai saņemtie pakalpojumi nav izmantoti savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai vai ir izmantoti neapliekamu darījumu veikšanai, apliekamai personai nav tiesību uz priekšnodokļa atskaitījumiem no budžetā maksājamās nodokļa summas atbilstoši likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam. Nodokļu auditā konstatējot šo pārkāpumu, VID aprēķina un par labu budžetam no nodokļa maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu un soda naudu tās apmērā saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 35. panta otro daļu.
- Uz priekšnodokli attiecinātas PVN summas par darījumiem, kurus pēc nodokļu auditā iegūtās un izanalizētās informācijas nevar identificēt, izsekot to norisei, gūt skaidru priekšstatu par šo darījumu esamību un saistību ar uzņēmuma saimniecisko darbību savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai (piemēram, saņemti trešo personu vai darījumu partneru amatpersonu paskaidrojumi, darījumi notikuši, neizmantojot starpniecības pakalpojumus, darījumi ar "fiktīvajiem" uzņēmumiem, uz priekšnodokli attiecinātas PVN summas bez grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem).
Katrs civiltiesiskais darījums, kā rezultātā nodokļu maksātājs veic priekšnodokļa atskaitījumus, ir individuāls ar sava veida niansēm un īpatnībām, tāpēc individuāla ir arī katra darījuma analīze un izvērtēšana. Taču jebkurā gadījumā, vērtējot darījumu, VID ņem vērā, ka tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem, rodas tikai tad, ja pastāv visi tiesību normā paredzētie nosacījumi:
- Persona ir reģistrējusies VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.
- Persona ir saņēmusi preces/pakalpojumus un normatīvo aktu prasībām atbilstošu nodokļa rēķinu.
- Preces/pakalpojumi saņemti no citas ar PVN apliekamas personas, kas atbilstošā kārtībā reģistrēta VID.
- Saņemtās preces/pakalpojumi tiek izmantoti savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, t.i., tiek radīta jauna ar PVN apliekama prece vai pakalpojums.
Pārbaudot, vai nodokļu maksātājs pamatoti ir izmantojis tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumu, nodokļa auditā tiek novērtēti un analizēti visi nodokļu audita lietas materiāli un pierādījumi kopumā, lai noskaidrotu ne tikai to, vai ir izpildītas normatīvo aktu prasības priekšnodokļa atskaitījumam, bet arī to, vai darījumi ir notikuši, vai preces vai pakalpojumi tik tiešām ir saņemti, turklāt saņemti no pavadzīmē-rēķinā norādītās apliekamās personas, vai tie ir izmantoti nodokļu maksātāja saimnieciskajā darbībā ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, vai pavadzīmē-rēķinā uzrādītie darījumi ar konkrēto personu atbilst grāmatvedības uzskaites datiem.
Saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 2. pantu uzņēmuma grāmatvedībai ir uzskatāmi jāatspoguļo visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi un īpašuma stāvoklis. Grāmatvedība jākārto tā, lai kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laikā posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi. Likuma "Par grāmatvedību" 7. pants nosaka, ka grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Tāpat minētais likums nosaka, ka par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs, kuram jāgādā par pareizu grāmatvedības reģistru kārtošanu un attaisnojuma dokumentu esamību, kā arī jāuzņemas atbildība par šā likuma prasību neievērošanu.
Ja nodokļu audita laikā iegūtie pierādījumi liecina, ka prece (pakalpojums) nav iegādāta no preču pavadzīmē norādītā darījuma partnera vai nav identificējams darījums vai darījuma dalībnieki, VID var secināt, ka nodokļu maksātāja darījums faktiski nav noticis, jo:
- Ieraksti grāmatvedības reģistros ir veikti, izmantojot attaisnojuma dokumentus, kuros ir norādīta nepatiesa, noskaidrotajiem lietas faktiskajiem apstākļiem neatbilstoša informācija. Tādējādi pavadzīmi-rēķinu nevar atzīt par dokumentu, pamatojoties uz kuru nodokļu maksātājam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli.
- Darījuma partnera izrakstītajā nodokļu rēķinā norādītā PVN summa saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10. panta pirmās daļas 1. punktā un 8. pantā noteikto nav atskaitāma no budžetā maksājamās nodokļa summas.
Tā kā nodokļu maksātājs ir veicis ierakstus grāmatvedības reģistros, pamatojoties uz dokumentiem, kas atbilstoši likuma "Par grāmatvedību" 2. un 7. pantam nav atzīstami par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, par iegrāmatoto izdevumu summu VID samazina saimnieciskās darbības izmaksas, līdz ar to palienot ar uzņēmumu ienākuma nodokli vai iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu.
- Nepilnīgi noformēti rēķini, rēķinos nav uzrādīti visi rekvizīti.
Lai dokuments tiktu atzīts par PVN rēķinu, kas dod tiesības izdarīt priekšnodokļa atskaitījumus, nodokļa rēķinā ir jābūt likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 8. panta 51. daļā noteiktajiem rekvizītiem, bet par darījumiem iekšzemē, kuru vērtība bez nodokļa ir mazāka par 100 latiem, - likuma 8. panta sestajā daļā norādītajiem rekvizītiem. Savukārt likuma "Par grāmatvedību" 7. pants nosaka, ka grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu.
Ja dokumentā nav norādīts kāds no likuma "Par grāmatvedību" 7. pantā noteiktajiem rekvizītiem un ir pieļautas neprecizitātes PVN rēķina noformēšanā, kas neietekmē darījuma un darījumu dalībnieku identificēšanu un samaksātā nodokļa lielumu, apliekamajai personai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli, bet darījuma dalībnieki var tikt saukti pie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētās atbildības.
- Taksācijas periodu neievērošana realizācijas uzrādīšanā un priekšnodokļa atskaitīšanā.
Ja taksācijas periodā aprēķinātais PVN par apliekamajiem darījumiem ir iekļauts nodokļa deklarācijā par pēctaksācijas periodu vai tam sekojošiem pēctaksācijas periodiem vai arī nodokļa summa par precēm (pakalpojumiem) savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai ir atskaitīta kā priekšnodoklis tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā vēl nebija radušās tiesības atskaitīt šo nodokļa summu kā priekšnodokli, saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 35. panta 21. daļu minētajai nodokļa summai aprēķina soda naudu 10% apmērā.
Piemēram, ja PVN auditā VID konstatē, ka apliekamā persona 2010. gada jūnijā veikto ar nodokli apliekamo darījumu Ls 1000 apmērā un budžetā maksājamo PVN summu Ls 180 ir uzrādījusi PVN deklarācijā par 2010. gada septembri vai ka apliekamā persona nodokļa summu Ls 360 par precēm un pakalpojumiem savu apliekamo darījumu nodrošināšanai ir atskaitījusi PVN deklarācijā par 2010. gada jūniju, bet tiesības uz priekšnodokļa atskatījumiem tai ir radušās tikai 2010. gada jūlijā, šajā gadījumā nodokļu auditā atbilstoši likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 35. panta 2.1 daļai apliekamajai personai VID aprēķina soda naudu 10% apmērā:
- No budžetā maksājamās PVN summas Ls 180, ko vajadzēja uzrādīt 2010. gada jūnijā, bet kas ir uzrādīta PVN deklarācijā par 2010. gada septembri, tātad Ls 18 (Ls 180 x 10%).
- No nodokļa summas Ls 360, kas kā priekšnodoklis atskaitīta PVN deklarācijā par 2010. gada jūniju, bet tiesības atskaitīt radās tikai 2010. gada jūlijā, tātad Ls 36 (Ls 360 x 10%).
Gadījumos, kad VID konstatē taksācijas periodu neievērošanu priekšnodokļa atskaitīšanā, apliekamā persona nezaudē tiesības uz šīs nodokļa summas atskaitīšanu priekšnodoklī saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10. panta pirmo daļu.
Ja PVN auditā apliekamajai personai tiek konstatēti likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 35. panta 21. daļā minētie pārkāpumi, soda naudu aprēķina neatkarīgi no tā, vai pārbaudāmajā taksācijas periodā apliekamajai personai PVN deklarācijā veidojas no budžeta atmaksājamā nodokļa summa vai budžetā maksājamā nodokļa summa.
- PVN deklarācijās nav uzrādīta visa apliekamo darījumu vērtība.
Ja apliekamā persona nav uzrādījusi visu ar PVN apliekamo darījumu vērtību, tā nodokļu deklarācijā ir samazinājusi aprēķināto budžetā maksājamo nodokļa summu un VID aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu un soda naudu tās apmērā saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 35. panta otro daļu.
- Uzņēmums skaidras naudas aizņēmumu no fiziskas personas atmaksā, norēķinoties ar preci, t.i., notikusi preču piegāde, kas nav uzrādīta realizācijā un aplikta ar PVN.
Saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 1. panta 2. punktu preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (īpašumu). Savukārt saskaņā ar likuma 2. panta otro daļu saimnieciskās darbības ietvaros veiktie ar PVN apliekamie darījumi ir preču piegāde un pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš abos gadījumos, un preču imports.
Līdz ar to, ja apliekamā persona, norēķinoties ar precēm, ir samazinājusi fiziskās personas skaidrās naudas aizdevumu, likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" izpratnē ir notikusi preču piegāde, kas ir ar nodokli apliekams darījums. Ja apliekamā persona minēto preču piegādi nav deklarējusi un nodokli nav aprēķinājusi, tās atbildību nosaka saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 35. panta otro daļu.
- Nesavlaicīga reģistrēšanās ar PVN apliekamo personu reģistrā.
Ja fizisko vai juridisko personu un ar līgumu vai norunu saistīto šādu personu grupu vai to pārstāvju, arī budžeta institūciju, ar nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav sasniegusi vai pārsniegusi 35 000 latu, tām atbilstoši likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 3. panta piektajai daļai ir tiesības nereģistrēties VID ar PVN apliekamo personu reģistrā. Šīs tiesības ir piemērojamas tikai tām fiziskajām vai juridiskajam personām vai ar līgumu vai norunu saistītām šādu personu grupām vai to pārstāvjiem, kuru deklarētā dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Latvijas Republikā. Šo personu pienākums ir reģistrēties VID ar PVN apliekamo personu reģistrā ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc apliekamo darījumu vērtības 35 000 latu sasniegšanas vai pārsniegšanas.
Par apliekamām personām ir uzskatāmas arī tās ES dalībvalstu personas, kuras ir reģistrētas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 26. panta nosacījumiem.
Ja citas dalībvalsts apliekamās personas Latvijas neapliekamām personām veikto preču piegāžu attālumā ES teritorijā kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 24 000 latu, tā 30 dienu laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai pārsniegšanas reģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 26. panta nosacījumiem. Citas dalībvalsts apliekamai personai ir tiesības reģistrēties VID ar PVN apliekamo personu reģistrā arī pirms minētā reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas.
Savukārt, ja neapliekamās juridiskās personas vai neapliekamās fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, preču iegādes ES teritorijā bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 7000 latu, attiecīgajai personai 30 dienu laikā pēc šis summas sasniegšanas vai pārsniegšanas jāreģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā
Citas dalībvalsts apliekamā persona neatkarīgi no veikto darījumu vērtības reģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā pirms šādu darījumu veikšanas:
- Iekšzemē piegādā neapliekamajai personai preces, kurām Latvijas Republikā tiek piemērots akcīzes nodoklis;
- Piegādā neapliekamajai personai preces, kuras iekšzemē montē vai uzstāda;
- Iekšzemē veic preču iegādi ES teritorijā un preču piegādi;
- Iekšzemē piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, kas apliekami ar nodokli, un saskaņā ar likumu „Par pievienotās vērtības nodokli" ir atbildīga par nodokļa samaksu valsts budžetā.
Atbilstoši likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 35. panta trešajai daļai, ja persona saskaņā ar šā likuma 3. panta prasībām nav reģistrējusies VID kā apliekamā persona, bet veic apliekamus darījumus, šī persona no dienas, kad tai bija jāreģistrējas šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiek pakļauta nodokļa maksājumiem.
