Veicot uzņēmumu ienākuma nodokļa auditus, Valsts ieņēmumu dienests visbiežāk konstatē zemāk minētos pārkāpumus.
- UIN deklarācijā apliekamais ienākums nav palielināts par to izdevumu daļas summu, kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību.
Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 5. panta pirmo un ceturto daļu pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita nodokļu maksātāja izdevumus:
- īpašnieku vai darbinieku atpūtai;
- atpūtas ceļojumiem;
- izklaides pasākumiem;
- ar saimniecisko darbību nesaistītiem īpašnieku vai darbinieku braucieniem ar nodokļa maksātāja autotransportu;
- pabalstiem, dāvinājumiem, dāvinājumos pārvērstiem kredītiem un aizdevumiem, kā arī citas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu vai kuras nav saistītas ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību;
- ziedojumiem vai dāvinājumiem citām personām;
- galvojuma summām, kuras nodokļa maksātājam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu;
- atskaitījumiem no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas, pēc tā īpašnieka rīkojuma vai saskaņā ar likumiem;
- kā arī tādus izdevumus, kas ekonomiski nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.
- Ja taksācijas periodā nodokļu maksātājam ir bijis kāds no iepriekš minētajiem izdevumiem, aizpildot UIN deklarāciju, attiecīgi ir palielināms nodokļu maksātāja apliekamais ienākums (aizpildāma deklarācijas rinda "Ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi").
Visbiežāk konstatētie pārkāpumi ir saistīti ar nodokļu maksātāja izdevumiem, kurus nevar personificēt, t.i., noteikt katra darbinieka gūto labumu, (piemēram, transporta nodrošināšana uz darbu, pasākumi darbiniekiem u.tml.).
Pārbaudot nodokļu maksātāja apliekamā ienākuma pareizību, VID arī nosaka, vai izdevumi ir ekonomiski saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, kā arī izvērtē to būtību un izmaksāšanas pamatu. Praksē nereti gadās, ka nodokļu maksātājs uz izmaksām attiecina darījumu vērtību un samazina ar UIN apliekamo ienākumu par darījumiem, kurus pēc nodokļu auditā iegūtās un izanalizētās informācijas nevar identificēt, izsekot to norisei un gūt skaidru priekšstatu par šo darījumu esamību, piemēram, darījumu partneri ir nolieguši darījuma veikšanu, apgalvo, ka nav parakstījuši attaisnojuma dokumentus utt.
- Atsevišķu izdevumu nepamatota attiecināšana uz reprezentācijas izdevumiem.
Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 6. panta pirmās daļas 5. punktu nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par 60% no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas. Šā panta izpratnē reprezentācijas izdevumi ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī:
- izdevumi publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai;
- izdevumi nodokļa maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai (arī par mazvērtīgiem reprezentācijas priekšmetiem, kuri satur komersanta preču zīmi un tiek izplatīti tieši nesaistīti ar konkrētas preces reklāmas kampaņu un reklamējamo preci, lai popularizētu komersantu un tā preču zīmi).
Nodokļu audita laikā VID nereti konstatē, ka uz reprezentācijas izdevumiem nodokļu maksātājs attiecina izdevumus Ziemassvētku rotājumu, kafijas, alkohola u.c. patēriņa priekšmetu iegādei utt. Šādi izdevumi likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē ir uzskatāmi par izdevumiem, kuri nav tieši saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, un, aizpildot UIN deklarāciju, attiecīgi ir palielināms nodokļu maksātāja apliekamais ienākums (aizpildāma deklarācijas rinda "Ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi").
- Kļūdas pamatlīdzekļu nolietojuma noteikšanā.
Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13. pantu, aprēķinot apliekamo ienākumu, to samazina tikai par saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu nolietojumu.
Nodokļu auditā VID bieži konstatē, ka nodokļu maksātāji neievēro šo likuma normu.
Nodokļu maksātājam jāņem vērā, ka gadījumos, ja pamatlīdzekli neizmanto saimnieciskajā darbībā, piemērojot likuma 13. panta pirmo daļu, aprēķinot pamatlīdzekļa nolietojumu nodokļiem, nodokļu maksātājs to nedrīkst iekļaut nevienā no likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām pamatlīdzekļu kategorijām, un tas netiek iekļauts nolietojuma aprēķinā saskaņā ar šo pantu.
Pamatlīdzekļu nolietojums nodokļiem aprēķināms no katras pamatlīdzekļu kategorijas atlikušās vērtības pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas, piemērojot attiecīgajai pamatlīdzekļu kategorijai noteikto nolietojuma likmi divkāršā apmērā. Attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, nosaka, palielinot pamatlīdzekļu kategorijas pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību par taksācijas periodā iegādāto vai izveidoto pamatlīdzekļu vērtību un par kapitālajām izmaksām attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļiem un samazinot par taksācijas periodā izslēgto vai stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību summu, kas noteikta maksātāja finanšu grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī. Ja šajos aprēķinos tiek iegūta negatīva bilance, attiecīgo summu pieskaita pie nodokļa maksātāja apliekamā ienākuma, bet kategorijas bilanci pielīdzina nullei.
Nodokļu auditos tiek konstatēti arī gadījumi, kad nodokļu maksātājs uz izdevumiem attiecina visu pamatlīdzekļa vērtību un vēl papildus tā nolietojumu, kā arī, aprēķinot negatīvu bilanci (pēc pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķina kartītēm), netiek palielināts ar UIN apliekamais ienākums.
Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13. panta trešo daļu nodokļu maksātājs, veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, tās rezultātus pamatlīdzekļu atlikušās vērtības noteikšanā neņem vērā. Ja nodokļu maksātājs ir veicis pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, VID pārbauda, vai, nosakot pamatlīdzekļu atlikušo vērtību nodokļu vajadzībām un aizpildot deklarācijas rindu "Pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstāmo nemateriālo ieguldījumu vērtības summa saskaņā ar likuma 13. pantu (6. panta 1.d. 1.p.)", ir ievērotas minētās likuma normas prasības un nav ņemti vērā pārvērtēšanas rezultāti.
- Pārkāpumi peļņas vai zaudējumu aprēķina sastādīšanā, kā rezultātā ir samazināts UIN. Grāmatvedības reģistros nav uzrādīti visi realizācijas ieņēmumi, kas uzskaitīti kases aparāta, kases sistēmas un tirdzniecības automāta žurnālā.
Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 21. pantu nodokļu maksātāja peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Neto apgrozījums" norādāmi ieņēmumi no sabiedrības pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī PVN un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu. Savukārt likuma "Par grāmatvedību" 2. pants nosaka, ka grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī.
Tādējādi, neuzrādot grāmatvedībā visus realizācijas ieņēmumus, nodokļu maksātājs ir samazinājis peļņas vai zaudējumu aprēķina posteni "Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem" un UIN deklarācijas rindā "Taksācijas gada peļņa (zaudējumi) pirms nodokļa aprēķināšanas" norādāmo summu.
- Nosakot ar UIN apliekamo ienākumu, nav ņemtas vērā krājumu izmaiņu korekcijas.
Ja, nosakot uz izmaksām attiecināmo krājumu vērtību, nav ņemti vērā inventarizācijas rezultāti - krājumu atlikumu vērtība, peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiek norādīts lielāks krājumu izlietojums un tādējādi nodokļu maksātājs samazina peļņas vai zaudējumu aprēķina posteni "Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem" un UIN deklarācijas rindā "Taksācijas gada peļņa (zaudējumi) pirms nodokļa aprēķināšanas" norādāmo summu.
Ja VID auditā, nosakot budžetā iemaksājamo UIN summu un salīdzinot ar nodokļu maksātāja deklarēto, konstatē starpību, par labu budžetam tiek aprēķināta samazinātā nodokļa summa, nokavējuma nauda (par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no nākamās dienas pēc nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu audita uzsākšanas dienai) un soda nauda par apliekamā ienākuma slēpšanu.
